Arhitektūrai ir būtiska nozīme ikdienas dzīvē — no pieminekļiem līdz muzejiem, no mājām līdz slimnīcām. Ģeneratīvais MI var palīdzēt arhitektiem veidot funkcionālāku un novatoriskāku vidi ātrāk un efektīvāk nekā jebkad agrāk.
Ir grūti pārspīlēt vides veidošanas sarežģītību, vai tas būtu robežas pārkāpjošs debesskrāpis, pagaidu kopienas instalācija vai pat šķietami vienkārša maza māja.
Projektēšana ir tikai viens no plašāka arhitektūras procesa aspektiem, kas ietver būvnormatīvu, inženierbūvniecības, zonēšanas likumu, vides sistēmu un klienta budžeta ievērošanu, kas ir tikai daži no tiem. Lai gan tādas tehnoloģijas kā datorizētā projektēšana (Computer-Aided Design — CAD) ir ievērojami paātrinājušas arhitektūras projektu izstrādi salīdzinājumā ar laikiem, kad projekti tika rasēti, joprojām ir nepieciešams milzīgs prāta darbs un radošums, lai radītu pārliecinošu būvi vai vidi.
Tieši šeit var palīdzēt ģeneratīvais MI. “Ģeneratīvais MI ne tikai maina arhitektu darba metodes, ieviešot izmaiņas projektēšanas posmos un tradicionālos izpētes līdzekļos, bet arī būtiski maina veidu, kā mēs redzam, attēlojam un iztēlojamies apkārtējo pasauli. Galu galā tas maina veidu, kā mēs darbojamies savā vidē un projektējam to iespējamai nākotnei,” saka Sirakjūsas Universitātes Arhitektūras skolas profesore Emīlija K.S. Pellikano (Emily C.S. Pellicano).
Integrējot ģeneratīvo MI arhitektūras projekta izstrādes procesā, arhitekti var strādāt efektīvāk, radot novatorisku vidi.
Tāpat kā tas ir saistībā ar ģeneratīvo MI visās profesijās un izmantošanas gadījumos, arī arhitekti joprojām pēta daudzos veidus, kā šī jaunā tehnoloģija var papildināt viņu darbības jomu. Tālāk ir minētas tikai dažas no ģeneratīvā MI sniegtajām priekšrocībām strādājošiem arhitektiem un arhitektūras studentiem.
“Ģeneratīvā MI integrēšana arhitektūras praksē mani visvairāk aizrauj ar to, ka tehnoloģija kļūst par sadarbības partneri projektēšanas procesā,” stāsta Pellikano.
Jo īpaši procesa sākumposmā, kad arhitekti izstrādā koncepciju, veido variantus un attīsta savu redzējumu, ģeneratīvais MI var kalpot kā padomdevējs. Piemēram, arhitekti varētu vaicāt ģeneratīvā MI modelim par neseniem vai vēsturiskiem projektiem, lai saprastu, kā viņu ideja iekļaujas arhitektūras ainavā. Vai arī viņi var veikt sākotnējo ideju testēšanu, izmantojot iespējas, ko sniedz teksta pārvēršana attēlā.
Piemēram, arhitekts varētu ievadīt vairākas atšķirīgas teksta uzvednes AI attēlu ģeneratorā, piemēram, Adobe Firefly, lai redzētu, kā varētu izskatīties kāda netradicionāla koncepcija, pirms ķerties pie projektēšanas.
Viens no visaizraujošākajiem ģeneratīvā MI aspektiem ir tas, ka šī tehnoloģija nedomā tāpat kā cilvēki. Pat visradošākajiem cilvēkiem ir aizspriedumi par to, kas ir iespējams, un arhitektiem tāpat. Kā saka Pellikano, ģeneratīvais MI “spēj veidot jaunas saiknes un identificēt neparedzētas attiecības, modeļus un potenciālus, kas iepriekš bija izslēgti no mūsu neatkarīgās cilvēka uztveres”.
Negaidīti vai neiespējami rezultāti var pavērt jaunus ceļus radošumam, ko arhitekti citādi nebūtu izpētījuši.
Pellikano brīdina studentus neizmantot ģeneratīvā MI tehnoloģiju, lai vienkārši ātrāk izpildītu savus uzdevumus, — ir ļoti svarīgi, lai topošie arhitekti veltītu laiku savas izpratnes paplašināšanai un pieņēmumu apstrīdēšanai. Tā vietā, lai domātu par ģeneratīvo MI kā par laika taupīšanas rīku, domājiet par to kā par kaut ko, kas var palīdzēt arhitektiem labāk izmantot laiku, līdz minimumam samazinot rutīnas manuālos uzdevumus.
Viena no sarežģītākajām arhitektūras procesa daļām ir neskaitāmie faktori, kas jāņem vērā jau pašā projekta sākumā. Ja pēc sākotnējā projektēšanas posma beigām rodas kādi sarežģījumi, piemēram, nesaprašanās par budžetu, un daži būvmateriāli vairs nav paredzēti, tas var izjaukt projekta gaitu.
Ģeneratīvais MI ir apmācīts, izmantojot milzīgus datu apjomus, kas var ietvert objekta ierobežojumus, budžetu, būvmateriālus, normatīvu prasības un daudz citu faktoru, tādēļ tas var palīdzēt arhitektiem un viņu komandām jau laikus rēķināties ar iespējamām problēmām un ātrāk atgriezties uz pareizā ceļa (un budžeta ietvaros). Turklāt piekļuve šāda veida bagātīgiem datiem var ļaut arhitektiem pamanīt neefektivitāti un iespējas, ko viņi citādi nebūtu saskatījuši, un tas var palīdzēt arhitektiem vislabāk izmantot telpu un materiālus, kas ir liels ieguvums ilgtspējas ziņā.
Ir svarīgi atcerēties, ka, lai gan ģeneratīvais MI sniedz arhitektiem “superspējas”, tas neaizstāj kritisko domāšanu un cilvēka empātiju. Milzīgās datu kopas, ar kurām tiek apmācītas ģeneratīvā MI lietotnes, joprojām nevar aptvert visu — jo īpaši izveidotās vides ietekmi uz kultūru, indivīdiem un sabiedrību.
Atcerieties: ģeneratīvais MI ir sadarbības partneris, nevis kritiskās domāšanas un cilvēka radošuma aizstājējs.
Lai gan vēl nav nevienas ģeneratīvā MI lietotnes arhitektūrai, studenti un profesionāļi to jau izmanto projektēšanas procesā kā papildinājumu esošajām tehnoloģijām. Ģeneratīvais MI ir izmantojams visā arhitektūras projektu izstrādes procesā, taču skiču projekta un projekta izstrādes posmi ir lieliska vieta, kur sākt izpētīt iespējas.
Tālāk ir sniegti daži piemēri, kā varētu izskatīties ģeneratīvā MI integrēšana arhitektūras procesā.
MI ģeneratori var palīdzēt studentiem un strādājošiem arhitektiem ātri izpētīt plašu iespēju klāstu, pirms viņi izvēlas vienu projektēšanas virzienu. Viņi var sākt ar ideju un teksta pārvēršanu attēlā vai izmantot tādas iespējas kā Generative Fill un Generative Expand lietotnē Photoshop, lai, balstoties uz ātrām skicēm vai fotogrāfijām, gūtu priekšstatu par to, kā koncepcija varētu izskatīties praksē.
Vienā no savām arhitektūras projektu izstrādess studijām Sirakjūsas Universitātē Pellikano izmanto ģeneratīvo MI, lai palīdzētu studentiem atrast jaunus veidus, kā interpretēt, vizualizēt un izprast fizisko objektu, ar kuru viņi strādā. Viņas studenti izmanto “neironu stila pārneses” procesu un aerofotogrāfijas, lai apšaubītu, novērtētu un plānotu objektu. Šī uzdevuma laikā studenti sāk ar vietas aerofotogrāfiju un pēc tam “pārnes” alternatīvus objekta attēlus (piemēram, vēsturisko kartogrāfiju, sensorās vai meteoroloģiskās kartes, juridiskās nodokļu kartes u. c.) uz sākotnējo aerofotoattēlu.
“Tas ļauj studentiem iztēloties alternatīvas ārpus viņu iepriekš pieņemtajiem priekšstatiem par to, kā objektam vajadzētu izskatīties, kā tas ir organizēts vai kā tas ir saistīts ar kontekstu, potenciāli jaunos un produktīvos veidos,” saka Pellikano.
Ģeneratīvais MI var palīdzēt arhitektiem ātri izveidot krāšņus, ilustratīvus videoklipus, kas sniedz skatītājiem aizraujošu pieredzi par projektu, sākot ar 3D atveidojumu vai darba procesa animāciju. Video ir svarīgs rīks, kas palīdz arhitektiem veidot telpas plūsmu un to, kā tajā jāpārvietojas cilvēkiem.
Vairākums arhitektu izmanto 2D un 3D datorizētās projektēšanas programmatūru, lai radītu detalizētu projektējamās būves vīziju. Izmantojot ģeneratīvo MI, viņi var ātri pievienot attēliem kontekstu un stilu, piemēram, ainavas dizainu, būvmateriālus, faktūras un krāsas, kā arī papildelementus, tādus kā mēbeles, aparatūru un citus interjera dizaina elementus. Turklāt, izmantojot tādas iespējas kā gleznas paplašināšanu, ko lietotnē Photoshop dēvē par Generative Expand, arhitekti var palielināt attēlus vai viegli mainīt to proporcijas, vienlaikus saglabājot to izskatu un noskaņu.
Plakana 2D dizaina pārvēršana 3D modelī var aizņemt daudz laika. Tomēr, pateicoties jaunajām tehnoloģijām, ģeneratīvais MI var palīdzēt paveikt šo uzdevumu daudz ātrāk un vienkāršāk. Arhitektam, protams, joprojām noderēs zināšanas par 3D modelēšanu, taču gandrīz tūlītēja 3D atveidošana var palīdzēt paātrināt pēdējā brīža izmaiņas.
Līdzīgi kā MI ir ienācis ikdienas dzīvē, piemēram, automātiskā kļūdu labošana vai karšu lietotne, kas reāllaikā palīdz izvairīties no sastrēgumiem, ģeneratīvais MI kļūs arī par neatņemamu arhitektūras projektu izstrādes procesa sastāvdaļu.
“Es sagaidu, ka visi arhitekti sāks iekļaut MI savā darbā neatkarīgi no tā, vai viņi to apzinās vai nē,” saka Pellikano. “Tas arvien vairāk tiks iekļauts mūsu standarta programmatūru pakotnēs un darbosies aizkulisēs tādā veidā, par kuru mēs lielākoties pat nenojaušam, vai arī tas darbosies neuzkrītoši.” Ģeneratīvā MI tehnoloģija darbosies kā arhitekta radošuma un redzējuma paplašinājums, paverot jaunus iespēju apvāršņus, kā tas vienmēr ir bijis ar tehnoloģijām — no lineāla un cirkuļa līdz rasēšanas mašīnai, datorizētajai projektēšanas programmatūrai un citām.
Kāds ir Pellikano ieteikums arhitektiem, kuri vēlas būt ģeneratīvā MI tehnoloģijas izmantošanas līderi? Kā darbojas ģeneratīvais MI Uzziniet, kādas datu kopas izmanto dažādi modeļi, izpētiet, kā darbojas satura sintēze, un eksperimentējiet, eksperimentējiet un vēlreiz eksperimentējiet. Tieši negaidītie rezultāti — tādi, kurus cilvēka smadzenes, visticamāk, nekad nespētu iedomāties, — ir vislielākais novatorisma potenciāls.
“Es ieteiktu ikvienam, kas vēlas strādāt ar ģeneratīvo MI, pievērsties šai tehnoloģijai ar zinātkāri un gatavību nedaudz zaudēt kontroli,” saka Pellikano.
Autore
Based on your location, we think you may prefer the United States website, where you'll get regional content, offerings, and pricing.
