VIDEOKLIPI
Kas ir plāna-pretplāna kadrs?
Daļēja kinematogrāfija un daļēja filmas montāža — plāna-pretplāna kadrs ir veids, kā filmu veidotāji pauž emocijas un parāda varoņa viedokli — gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē.
Plāna-pretplāna kadrs ir pārbaudīts un patiess naratīva izveides paņēmiens.
Kino veidošanas pamatelements, kas ir gandrīz tikpat sens kā pati Holivuda —, plāna-pretplāna kadrs rada vienas nepārtrauktas sarunas iespaidu, mainot kameras leņķus. Šī ir nepārtrauktības montāžas forma — filmu maģija, kas ļauj filmām izstāstīt konsekventu stāstu, izmantojot vairāk nekā vienu kadru. Kad esat iekļāvis ainu iezīmējošā plāna kadrā, jūs, iespējams, izmantosiet kādu plāna-pretplāna kadra veidu, lai parādītu, kā filmas varoņi mijiedarbojas cits ar citu un ar savu vidi.
Plāna-pretplāna kadrs sākas ar filmas varoņa kadru un pēc tam pāriet uz kadru, kurā redzams, uz ko šis varonis skatās (pretējs leņķis salīdzinājumā ar pirmo kadru), un visbeidzot tiek parādīts sākotnējais kadrs, lai attēlotu varoņa reakciju. Šī montāžas vietas secība starp abiem kadriem var turpināties tik ilgi, cik tas ir nepieciešams ainai.
“Tas ir pastāvējis mūžīgi, jo tas darbojas,” stāsta neatkarīgais filmu producents Niks Eskobars (Nick Escobar). “Tas palīdz ātri un efektīvi izstāstīt stāstu.”
Kā lietot plāna-pretplāna kadru?
Plāna-pretplāna kadra paņēmiens izceļas dialoga ainās, kur režisors var uzņemt sarunu, izmantojot divu leņķu kadrus, un pēc tam filmas montāžas procesā samontēt pāreju no viena kadra uz otru, lai radītu iespaidu, ka saruna notiek reāllaikā.
“Kāds kaut ko pasaka, un mēs redzam otra varoņa reakcijas kadru,” teic Eskobars. “Pēc tam viņš atbild, un mēs redzam, kā reaģē persona no pirmā kadra, un tas turpinās turp un atpakaļ.”
Taču, ja sarunas filmēšanai izmanto plāna-pretplāna kadra struktūru, ir pieejamas visdažādākās iespējas. Piemēram, daži filmu veidotāji izvēlas izmantot atsevišķus kadrus, kuros vienlaikus kadrā ir redzams tikai viens tēls. Tos bieži sauc par skatupunkta kadriem, jo tie rada skatītājiem iespaidu, ka viņi redz notikumus caur katra varoņa acīm.
Vai arī režisors var izmantot kadrus no pozīcijas “pāri plecam”, kas ietver daļu no tēla muguras un pleca kadrā, vienlaikus koncentrējoties uz tēlu, ar kuru viņš runā. “Dažreiz tos sauc par nefiltrētiem kadriem, jo ekrāns tiek piesūcināts ar liekām lietām,” skaidro Eskobars. “Kadra izvēli nosaka jūtas un noskaņa, ko vēlaties panākt.”
Lai izmantotu plāna-pretplāna kadru, ainā pat nav nepieciešami divi tēli. Apvienojumā ar rekvizīta papildu kadru ainā, tas var parādīt tēla emocionālo reakciju uz šo objektu vai apkārtējo vidi.
“Var parādīt varoni, kurš redz vēstuli uz galda, un pēc tam parādīt varoni no apgriezta leņķa tā, lai kadrā būtu redzams, ka viņš redz vēstuli un nelielu aploksnes gabaliņu,” stāsta režisors un kinooperators Padraiks O’Māra (Padraic O’Meara). “Un tad mēs redzam, kā cilvēks jūtas, paņemot rokās vēstuli. Varbūt viņš sāk raudāt. Bet, ja mums nebūtu vēstules kadrā, mēs nezinātu, kāpēc viņš raud.”
Plāna-pretplāna kadra plānošana.
Gatavojoties filmēt ainu, izmantojot plāna-pretplāna kadru, ir svarīgi iepriekš veltīt laiku kameras kadru plānošanai un aktieru izvietojuma maskēšanai, lai pārliecinātos, ka netiek pārkāpts 180 grādu likums.
“Būtībā, lai kur jūs novietotu kameru, lietas no šīs pozīcijas var parādīt tikai 180 grādu leņķī,” skaidro Eskobars. “Tas ir veids, kā palīdzēt skatītājiem noturēt orientāciju. Ja es uzņemu plāna-pretplāna kadru ar diviem cilvēkiem sarunājoties un vienā kadrā viens no viņiem skatās pa labi, otram cilvēkam ir jāskatās pa kreisi, lai viņu acu līnija sakristu un izskatītos, ka viņi runā viens ar otru.
Atkarībā no kadra izmēra un asuma dziļuma, ko izmanto kinooperators, jums jāpārliecinās, ka katra varoņa fons sakrīt ar tā atrašanās vietu, kas noteikta galvenajā kadrā.
“Izpratne par trīs vides dimensijām ir ārkārtīgi svarīga, uzņemot plāna-pretplāna kadrus,” teic O’Māra. “Jo īpaši, ja ir jāizvēlas apgaismojums, ir jārada noskaņojums un konsekvence.” Piemēram, tēlam, kura plecs vienā kadrā ir izgaismots no labās puses, joprojām ir jābūt izgaismotam no labās puses, kad viņa seja tiek parādīta nākamajā kadrā.
Izmantojiet plāna-pretplāna kadra paņēmienu, lai veidotu tēlu.
Papildus divu cilvēku sarunām varat radoši izmantot vienkāršu plāna-pretplāna kadra struktūru, lai sniegtu skatītājiem informāciju par varoņu attiecībām. Ja mēģināt parādīt, ka kāds no ainas varoņiem ir vājš vai neizdevīgā situācijā, varat uzņemt kadrus no augsta leņķa, lai tie izskatītos mazāki. Vai arī, lai norādītu, ka varonis ir spēcīgs un kontrolē situāciju, varat to filmēt no zema leņķa, lai ekrānā tas izskatītos lielāks, draudīgāks un valdonīgāks.
Kameras kustības var arī norādīt uz mainīgajām attiecībām starp varoņiem. Piemēram, kad policija pratina Džokeru Kristofera Nolana (Christopher Nolan) filmā “Tumšais bruņinieks” (The Dark Knight), viņu saruna tiek filmēta no stabiliem, nekustīgiem kameras leņķiem. Bet, tiklīdz ierodas Betmens un sāk savu agresīvo nopratināšanu, viņu dialoga plāna-pretplāna kadrs tiek filmēts ar rokas kamerām, radot pēkšņākas un neparedzamākas kameras kustības, kas norāda uz haosu, kurš briest konfliktā starp šiem diviem varoņiem.
“Komunikācija ir kas vairāk nekā tikai teksts,” stāsta O’Māra. “Tajā visā ir zemteksts un emocijas, kā arī veids, kā varoņi pauž un saņem informāciju.” Ir tik svarīgi to izdarīt pareizi, un tieši tāpēc plāna-pretplāna kadri var būt tik efektīvi.”
https://main--cc--adobecom.aem.page/cc-shared/fragments/products/premiere/do-more-with-premiere