Ceļvedis secības kadru uzņemšanai filmā.

Kas ir secības kadru uzņemšana?

Secības kadru uzņemšana ir paņēmiens, ko izmanto, lai uzņemtu ainu no dažādiem attālumiem. Secības kadru uzņemšana nodrošina montāžistam pietiekami daudz kadru, lai pastāstītu stāstu un noturētu skatītāju uzmanību. Jums vajadzētu uzņemt vismaz ainu ar platleņķa kadriem, vidēja plāna kadriem un tuvplāna kadriem.

Secības kadru uzņemšana, kas franču valodā pazīstama arī kā “Plan séquence”, ietver kameras kustību un sērijveida kadru izkārtojumu, tostarp iepriekš minētos platleņķa (vai “galveno kadru”), vidēja plāna un tuvplāna kadrus, kas loģiskā veidā virza stāstu uz priekšu.

Labi uzņemti secības kadri ir spēcīgs vizuālais stāsta virzītājs, kas palīdz sekot līdzi filmas norisei, un sērijveidā uzņemti kadri faktiski rosina skatītājos interesi, kas ir tikpat svarīgi, kā noturēt skatītāju uzmanību. Galu galā jūs taču vēlaties, lai skatītāji gribētu skatīties vēl un vēl (nevis doties pakaļ vēl vienam popkornam šajos vissvarīgākajos brīžos).

Visbeidzot, filmu veidotājam secības kadru uzņemšana palīdz izvairīties no pārmērīgas uzmanības pievēršanas detaļām. Ja iepriekš zināt, kurus kadrus izmantosiet, varēsiet vairāk koncentrēties uz kompozīciju, apgaismojumu un veidu, kā kadri pastāstīs jūsu stāstu.

Secības kadru uzņemšanā biežāk izmantotie kadri.

Filmās un garākos video formātos pieci visizplatītākie kameras leņķu veidi (pazīstami arī kā kadru kadrēšana) ir:

• tuvplāna kadri;
• platleņķa kadri;
• vidēja plāna kadri;
• kadri no pozīcijas “pāri plecam”;
• skatpunkta kadri.

Aina ir jāuzņem vismaz ar platleņķa, vidēja plāna un tuvplāna kadriem. Kāpēc tieši šie pirmie trīs? Kā vēsta sens teiciens: “Platais pastāsta, kur, vidējais izstāsta, kurš, un šaurais pasaka, ko.” Tātad, ja mēģināt izstāstīt konsekventu stāstu un nevēlaties, lai skatītāji zaudētu interesi vai novērstos no kadrā redzamā, šie trīs kadri piedāvā visaptverošu struktūru, kā iekadrēt tēlus vai darbību.

Izmēģiniet piecu kadru uzņemšanas plānu.

Viena no populārākajām kadru secībām tiek saukta par piecu kadru uzņemšanu. Ielūkosimies dziļāk, lai uzzinātu, kā norit īsta filmas uzņemšana. Iedomājieties ainu, kurā jauna meitene kaut ko rūpīgi zīmē.

1. Sāciet ar viņas roku uzņemšanu tuvplānā, kad viņa strādā pie sava mākslas darba.
2. Izmantojiet sekošanas kadra uzņemšanas paņēmienu, lai virzītos uz augšu līdz sejai, parādot, kā viņa koncentrējas.
3. Uzņemiet vidēja plāna kadru, kurā redzama meitene un viņas apkārtne.
4. Pievienojiet kadru no cita skatupunkta, piemēram, no viņas pleca.
5. Piekto kadru uzņemiet platleņķī no putna lidojuma vai citā radošā pozīcijā.

Kāda ir piecu secīgi uzņemtu kadru priekšrocība? Šis secīgi uzņemtu kadru paņēmiens palīdz izveidot labi konstruētas, bet sarežģītas, daudzdaļīgas ainas, kas virza stāstu uz priekšu, atklājot vairāk informācijas par tēlu.

Kā kadru plāna izstrāde palīdz uzņemt secības kadrus?

Filmas vai videoklipa veidošanas laikā kadru plāna izstrāde var noderēt kā ceļvedis faktiskajā filmēšanas procesā. Izvietojot secīgi uzņemtus kadrus kadru plāna izstrādes panelī, būs vairāk skaidrs, kuri kadri ir jāizveido un kā tos izveidot, lai iegūtu vislabāko materiālu, ar ko strādāt pēcapstrādes montāžas laikā.

Papildus sakārtotākam un vieglāk izsekojamam plānam detalizēts kadru izstrādes plāns var palīdzēt samazināt filmēšanas kļūdas līdz minimumam, ietaupot laiku, kas parasti tiek tērēts pārstrādei, pārplānošanai un vispārīgai sakārtošanai. Ja kadru plānā izkārtojat kadru secību, varēsiet ērti redzēt, kur ainās un kadros ir vienotība un kur tās nav. Turklāt kadrus varēsiet pārkārtot, pirms operators (ja tas neesat jūs) noklikšķinās klapīti un iesauksies: “Filmēt!”.

Četri dažādi secībā uzņemtu kadru izkārtojumi.

No darbības līdz reakcijai — uzziniet vairāk par šiem dažādajiem secības kadru plānu veidiem un to, kā tos vislabāk izmantot savā nākamajā projektā.

Kustības saderība

Dažreiz to sauc par “kontinuitātes montāžas griezumu”, un šajā secībā tiek uzņemti vairāki kadri no dažādiem leņķiem, vienlaikus saglabājot tēla kustību nepārtrauktību. Katrs nākamais kadrs turpina iepriekšējā kadra darbību, un, ja visi kadri ir uzņemti veiksmīgi, top nevainojama aina. Taču paturiet prātā, ka šāda veida secības kadriem vislabāk piemērotas ir viegli atkārtojamas nelielas kustības, piemēram, aktieris katrā kadrā lēnām iemalko no glāzes, nevis vienā kadrā iemalko un otrā norij.

Tuvplānā uzņemtu kadru kolāža

Iedomājieties secību, kas sastāv no tuvplānā uzņemtu kadru sērijas, kas virzās noteiktā laika posmā. Sākot no sievietes skatiena, kas vērsts uz leju, līdz viņas lasītās grāmatas vākam un sarkanajiem nagiem, ar ko pāršķir no grāmatas izrautu lapu, tādējādi radot spriedzi tēlam un skatītājam, kas nepacietīgi gaida, kas notiks tālāk. Tas viss kopā saliek vizuālā tēla puzles gabaliņus. Turklāt tuvplānā uzņemtu kadru kolāžas secībai pievienota aizkadra balss tēla stāstam piešķir vēl dziļāku nojausmu.

Atklāšana

Atklāšanas secības kadrs ir līdzīgs kadram, ko piedzīvo kāds, kas ienāk pārsteiguma ballītē. Tam būtu jāatklāj kas pilnīgi negaidīts, gluži kā secības pēdējā kadrā. Tam ir jāizraisa pārsteiguma, prieka vai pat klaju baiļu sajūta (ja tas ir jūsu mērķis). Atklāšanas kadru iespējas ir bezgalīgas, tikai pārliecinieties, ka pārsteigums ir labi noslēpts un nekas netiek atklāts secīgi uzņemtajā pirmajā kadrā. Kā mēdz sacīt, pabeidziet uz augstas (vai biedējošas) nots.

Darbība/reakcija

Uzņemot darbības/reakcijas secības kadrus, jūs pievienojat daļu galvenajai ainai (vai darbībai), lai parādītu tēla reakciju uz to. Parasti tas parāda tēla sejas izteiksmi tuvplānā vai vidēja plāna kadrā, taču darbību/reakciju var izmantot arī, lai parādītu telpiskas attiecības starp diviem obektiem. Piemēram, milzīgs vilnis virzās uz pludmali, kam seko kadrs, kurā redzami cilvēki, kas sauļojas un vēro draudošos postījumus. Jebkurā gadījumā darbības/reakcijas kadri parasti mudina uz to, kas būtu jājūt skatītājam.

Secīgu kadru uzņemšanai izmantojiet nepārtrauktības sistēmu.

Secības kadri ir tas, ko jūs uzņemat, savukārt veidu, kā tos uzņemt, nosaka tā sauktā “nepārtrauktības sistēma”. Nepārtrauktības sistēma ir tehnisks paņēmiens, kā filmās saglabāt gan laika, gan telpas konsekvenci — kameras un montāžas paņēmiens, ko tagad gandrīz visās filmās un televīzijas programmās izmanto filmēšanā un pēcapstrādē, lai radītu labāku skatīšanās pieredzi.

Secīgu kadru uzņemšana ar nepārtrauktības sistēmas paņēmienu sniedz standartizētu kameras virzienu kopuma priekšrocības, kas nodrošina skatītājiem vislabāko skatīšanās pieredzi. Nepārtrauktības sistēmas mērķis ir parādīt filmu ar tik nepamanāmu montāžu, kas nekad nenovērš skatītāja uzmanību. Jūs noteikti nevēlētos, lai skatītāji pamanītu neveiklus pārlēcienus starp kadriem vai apjuktu telpiskajā izkārtojumā.

Viens no šīs kameras virziena sistēmas pamatprincipiem ir “180 grādu likums”. Tas paredz, ka kamerai ainā jāatrodas tikai vienā darbības un tēlu pusē. Caur ainu stiepjas neredzama līnija, kas pazīstama kā 180 grādu līnija (vai darbības ass), lai filmas veidotājs varētu panākt vienmērīgu naratīva stilu. Līdz ar to tēli un objekti katrā nākamajā kadrā nemainās — ja tie atrodas labajā pusē, tie tur arī paliks, un, ja tie atrodas kreisajā pusē, tie vienmēr būs kreisajā pusē — tā arī ir nepārtrauktības sistēmas “nepārtrauktības” daļa.

Nepārtrauktības sistēmas noteikumu ievērošana palīdz izvairīties no nepārtrauktības kļūdām un nodrošina montāžistiem secīgi uzņemtus kadrus, kas nepieciešami, lai skatītājiem piedāvātu tik svarīgo “nevainojamo skatu”.